AUCHIBURGAS
VĒSTURE
1941. gada 22. jūnijā Fīrers nodeva Staļinu un uzbruka Padomju Savienībai un tām valstīm, ko PSRS bija okupējusi pirms gada. Sākotnēji vācieši turpinot savu “Zibens Karu”; guva iespaidīgus panākumus liekot Staļina armijai lielā ātrumā atkāpties dziļi savā teritorijā. Arī pirmā cīņa par Auchiburgu starp Vāciju un PSRS bija ātra.
Vācieši nepilnu stundu bombardēja pilsētu izmantojot “Stielgranate 41”; lādiņus uz zemes un Luftwaffe uzlidojumus no gaisa, nopostot gandrīz visu Auchiburgas centru, un piespiežot PSRS armiju atstāt okupēto teritoriju, atstājot Auchiburgu un visu pārējo Latviju Fīrera rokās.
Nonākot Auchiburgā vāciešus sagaidīja pamatīgs pārsteigums. Pilsētas nomalē bija sākti izrakumi, un atklātas pirmās liecības par kādas sen izmirušas, bet šķietami augsti attīstītas civilizācijas pastāvēšanu. Bēgot PSRS spēki Auchiburgu atstājuši tādā steigā, ka nepaguva noslēpt savu atklājumu. Tā bija neticama dāvana Fīreram un visai viņa Okultisma vienībai!
1942. gada 1. janvārī Sabiedrotie izdeva deklarāciju, kuras galvenais mērķis bija sakaut Nacistisko Vāciju. Gan PSRS, gan ASV zināja par Auchiburgas svarīgo lomu kara virzībā un Hitlera Superieroča izveidē. Bet neskatoties uz to Nacistu virzība PSRS teritorijā turpinājās.
Par laimi Fīrera kara mašinērijai sāka aptrūkties degviela, līdz ar to galvenais uzsvars tika pārvirzīts uz Austrumeiropas Dienvidu daļu, kas bija bagāta ar naftu, līdz ar to Ziemeļu daļas, tai skaitā Latvijas aizsardzība pavājinājās, kas deva iespēju kā PSRS tā ASV speciālām vienībām uzsākt nekavējošu kauju par Auchiburgas kontroles atgūšanu!
Nonākot Auchiburgā vāciešus sagaidīja pamatīgs pārsteigums. Pilsētas nomalē bija sākti izrakumi, un atklātas pirmās liecības par kādas sen izmirušas, bet šķietami augsti attīstītas civilizācijas pastāvēšanu. Bēgot PSRS spēki Auchiburgu atstājuši tādā steigā, ka nepaguva noslēpt savu atklājumu. Tā bija neticama dāvana Fīreram un visai viņa Okultisma vienībai!
1942. gada 1. janvārī Sabiedrotie izdeva deklarāciju, kuras galvenais mērķis bija sakaut Nacistisko Vāciju. Gan PSRS, gan ASV zināja par Auchiburgas svarīgo lomu kara virzībā un Hitlera Superieroča izveidē. Bet neskatoties uz to Nacistu virzība PSRS teritorijā turpinājās.
Par laimi Fīrera kara mašinērijai sāka aptrūkties degviela, līdz ar to galvenais uzsvars tika pārvirzīts uz Austrumeiropas Dienvidu daļu, kas bija bagāta ar naftu, līdz ar to Ziemeļu daļas, tai skaitā Latvijas aizsardzība pavājinājās, kas deva iespēju kā PSRS tā ASV speciālām vienībām uzsākt nekavējošu kauju par Auchiburgas kontroles atgūšanu!
Kauja par Auchiburgas kontroles atgūšanu bija ievērojama vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt šī ir vienīgā kauja visa kara laikā, kad vienlaikus, plecu pie pleca cīņā pret Vācu karaspēku devās kā Krievu, tā ASV, tā arī vietējās pretošanās kustības vīri. Šī iemesla dēļ tā ieguva savu neoficiālo nosaukumu “Alles Gegen Einen”.
Otrkārt kauja ilga tikai 4 stundas, kuru laikā bija līdz šim nepieredzēts kritušo skaits visās karojošajās vienībās. Kas mūs noved pie trešā punkta- kauja nebeidzās ar vienas puses uzvaru, bet gan ar pamieru, kura galvenais mērķis bija Auchiburgas un tās sirdī mītošās jaunatklātās civilizācijas mantojuma saglabāšana.
Slepenos vēstures arhīvos var atrast ikonisku fotogrāfiju, kur pie viena galda sēž visu četru pušu deleģētie pārstāvji un vienojas par Auchiburgas teritoriālo sadalījumu un aizliegumu veikt tālāku jaunatklātās civilizācijas izpēti, nākamos 12 mēnešus.
Ceturtais ievērojamais šīs kaujas fakts ir tas, ka informācijas par šo kauju un tās iznākumu ieguva augstākās slepenības statusu un netika atspoguļota nevienā oficiālajā vēstures dokumentā. Šīs vienošanās rezultātā pilsēta kļuva par trauslu militāras neagresijas teritoriju, kur drošību starp pusēm iezīmēja vien godaprāts un neliels dzeloņdrāšu žogs.
Lai gan vienošanās pastāvēja bija pilnīgi skaidrs, ka gan robežas gan pētniecības aizliegums tiks pārkāpts. Auchiburgā ar dažu metru atstatumu uzturējās kā vietējie patrioti, tā Vācu, Krievu un Amerikāņu karavīri. Neskatoties uz vairāku vienošanās pārkāpēju publisku sodīšanu pilsētā ikdienas ieradās aiz vien jauni, dažādām pusēm pietuvināti, neskaidras izcelsmes indivīdu, dažādu valstu spiegi, vēstures pētnieki, arheologi un vienkārši piedzīvojumu meklētāji.
12 mēnešu termiņš mieram, kamēr pārējo Pasauli plosa karš, tikai pastiprināja apziņu, ka uzturēšanās Auchiburgā ir kā atkarību izraisoša dejošana uz pulvera mucas. 1942. gads Auchiburgā solījās būt neaizmirstams…
Ceturtais ievērojamais šīs kaujas fakts ir tas, ka informācijas par šo kauju un tās iznākumu ieguva augstākās slepenības statusu un netika atspoguļota nevienā oficiālajā vēstures dokumentā. Šīs vienošanās rezultātā pilsēta kļuva par trauslu militāras neagresijas teritoriju, kur drošību starp pusēm iezīmēja vien godaprāts un neliels dzeloņdrāšu žogs.
Lai gan vienošanās pastāvēja bija pilnīgi skaidrs, ka gan robežas gan pētniecības aizliegums tiks pārkāpts. Auchiburgā ar dažu metru atstatumu uzturējās kā vietējie patrioti, tā Vācu, Krievu un Amerikāņu karavīri. Neskatoties uz vairāku vienošanās pārkāpēju publisku sodīšanu pilsētā ikdienā ieradās aiz vien jauni, dažādām pusēm pietuvināti, neskaidras izcelsmes indivīdu, dažādu valstu spiegi, vēstures pētnieki, arheologi un vienkārši piedzīvojumu meklētāji.
12 mēnešu termiņš mieram, kamēr pārējo Pasauli plosa karš, tikai pastiprināja apziņu, ka uzturēšanās Auchiburgā ir kā atkarību izraisoša dejošana uz pulvera mucas. 1942. gads Auchiburgā solījās būt neaizmirstams…
